Izslavēti Latvijas futbola treneri un viņu metodes

Rūdolfs Ķirsons – taktiskā inteliģence

Rūdolfs Ķirsons ir kā šaha meistars, kas ar pāri vienkāršiem gājieniem pārvērš spēli par mākslu. Viņa spēja redzēt 30 sekunžu pāri laika joslu, līdz pretinieki pat neapzinās, ka zaudē.

Metodes

Ķirsona pieeja balstīta uz “zvaigžņu veida formāciju” – tas nav tikai par spēlētāju izvietojumu, bet par katra spēlētāja psiholoģisko lomu. Viss sākas ar “mental map” uzrakstītu uz papīra, kur katrs solis savieno domas un piespiedu spēku. Viņš arī izmanto dinamisku videoanalīzi: īss video, trīs vārdos – “redz, pielāgo, uzlabo”. Un tas ir tas, ko var redzēt arī uz lvfutbolspk.com.

Aija Sadaraka – jauniešu attīstība

Aija Sadaraka ir kā dārzniece, kura mirstīgajiem zaļumiem dod skābekli, lai tie kļūtu par veselu mežu. Viņas metode ir balstīta uz “tri slāņi” – tehnika, taktika, pārliecība.

Metodes

Viņas treniņu laikmetos, pirmajā posmā, bērni mākā tikai bumbu, kā jaunu dzimšanu – katrs pieskāriens dod dzīvību. Otrajā līmenī, “taktiskā spēle”, viņa ievieto vienkāršus scenārijus, kur katrs jaunietis kļūst par lēmuma pieņēmēju. Trešais slānis – mentālais treniņš – “runas ar sevī” pirms katras spēles, lai pārliecinātos, ka uzvar ne tikai ķermenis, bet arī prāts.

Jānis Lapiņš – aizsardzības stiprināšana

Jānis Lapiņš ir bruņinieks, kurš viņa spēj pārveidot katru aizsardzības rindu par neaizsargātu vārti. Viņa filozofija: “Nē, ne tikai blokēt, bet izveidot pretuzbrukuma platformu”. Viņa komandas bieži māca ar “piektkārtējo skatu” – skatījums no gāliena, no spēlētāja, no bumbas, no taktikas un no skatītāja.

Metodes

Lapiņa treniņi sākas ar “ēnu pāri”, kur katrs aizsardzības spēlētājs strādā pret savu ēnu – tas ir viņa vājākais momenta analīze. Tad sekos “zogošana” – ne tikai treniņš, bet arī spiediens ar “pretējo” – tādējādi viņi kļūst par neapturamu stiprumu. Un galējais “klausīšanās brīdis” – kad komanda pauzē, lai uzklausītu vāju signālu un reaģē uz to.

Silvija Vīriņa – spēcīga uzbrukuma organizēšana

Silvija Vīriņa stila pārklāts ar “uzbrukuma alķīmiju”. Viņa uzskata, ka katrs uzbrucējs ir kā krāsu palete, kur katra niansē var radīt svešu spīdumu. Viņas treniņi sākas ar “piezīmju burtnīcu” – kur spēlētāji pieraksta savas domas par balles virzienu.

Metodes

Viņas “tri pakāpienu struktūra” rada iespēju katram solim būt neatkārtojamam: “pirmais – iedarbība”, “otrais – pāreja”, “trešais – iznākums”. Vairumā gadījumu viņa pievērsīs īpašu uzmanību “pulsācijas spriedzei” – tas ir īstais brīdis, kad komandā plūst enerģija.

Rūdolfs Ķirsons – jaunais taktiskais spēcīgums

Vēl viens trieks: Rūdolfs ir sācis “hiperbalss” sistēmu, kur katrs spēlētājs saņem nelielu skaņu signālu caur viedierīci, lai zinātu, kad slēpties un kad uzbrukums jāveic. Jo uzvar – tas nav tikai laime, tas ir pieredzēta stratēģija. Sāciet šodien treniņos izmantot “zvaigžņu karti” un uzreiz redzēsiet atšķirību.

Scroll to Top